Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šūties
šūties šujos, šujies, šujas, pag. šuvos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → šūt1.
PiemēriApkaklītes šujas ātri.
2.Šūt sev. Likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu).
Piemēri«Pa daudziem ateljē izskrējos, līdz uzzināju, ka jūs [šuvēja] tagad esat pārcelta uz šejieni. Ne pie viena cita negribu šūties kā tikai pie jums!»
Avoti: 7-2. sējums