Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šaitans
šaitans -a, v.; rel., mit.
Islamā — ļaunais gars, sātans.
PiemēriViņš dzīvo meža biezoknī, kur mīt vēl citi baismi radījumi - raganas, šaitani, džini.
Avoti: 7-2. sējums