šakālis
šakālis -ļa, v.
Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
PiemēriSvītrainais šakālis.
- Svītrainais šakālis.
- Melnmuguras šakālis.
- Etiopijas šakālis.
- Apakšā aizas dibenā dzirdam iekaucamies vienu otru šakāli, kas dodas ārā no dienas midzeņa uz medībām.
- Priekšā, kur dvakoja bifeļa atliekas, ņēmās vairāki šakāļi - kā jau šakāļi, neganti plēšoties ap gaļu.
- Afrikāņi medīja šakāļus. Tumšā šakāļa āda bija ļoti silta. No zeltainā šakāļa ādas tika izgatavoti skaisti apmetņi.
Avoti: 7-2. sējums