šalkoņa
šalkoņa -as, s.; parasti vsk.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → šalkt2. Šalkas (2).
PiemēriKlasē divdesmit astoņi skolēni, un te aizvien ir tik klusa šalkoņa, kā vējainā laikā klajos laukos dūc telefona vadi.
Avoti: 7-2. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis