šalkt
šalkt parasti 3. pers., šalc, pag. šalca; intrans.
1.Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
PiemēriKoku lapotnes šalc.
1.1.trans.
PiemēriApmākušās dienās pelēkais akmens tēls saplūst ar mūsu pelēkām debesīm un miglainu gaisu, kurā priedes vienmuļi šalc savu mierinātāju dziesmu.
1.2.Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
PiemēriKokos jau šalc vējš no Gaujas puses..
1.3.Par ūdeņiem, ūdenstilpēm.
PiemēriStrauts plūst šalkdams.
1.4.Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
PiemēriIzkapts šalc zem taisnā cilvēka kājām - krīt baltās puķes un āboliņš, madaras un smilgas..
2.Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
PiemēriKonsuls Rabemanis.. noskatījās gan dziedātājos, gan, publikā, kura kustējās un šalca tikpat kā ielīgota jūra.
2.1.Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
PiemēriViņi [bērni] draisko un kūleņiem veļas, Līksmiem smiekliem kā strautam ļauj šalkt.
2.2.Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
PiemēriVeras durvis. Istaba jau sāk Valodās kā ezers šalkt bez rīmas.
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc).
Avoti: 7-2. sējums