Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šalkt
šalkt parasti 3. pers., šalc, pag. šalca; intrans.
1.Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
PiemēriKoku lapotnes šalc.
  • Koku lapotnes šalc.
  • Šalcoša birzs.
  • Druva šalc.
  • Rudens... lielā egle pie mājas stūra šalc un šalc, kā sacenzdamās ar lietus vientuļo dziesmu.
  • ..vējā bez apstājas šalca upmalas kārkli..
  • Laukā plosījās vējaina, nemierīga nakts,.. mežs smagi šalca..
  • pārn. Tas, kuru mēs mīlam, ievaino mūs visdziļāk, - tā šalc jūrmalas priede.
1.1.trans.
PiemēriApmākušās dienās pelēkais akmens tēls saplūst ar mūsu pelēkām debesīm un miglainu gaisu, kurā priedes vienmuļi šalc savu mierinātāju dziesmu.
  • Apmākušās dienās pelēkais akmens tēls saplūst ar mūsu pelēkām debesīm un miglainu gaisu, kurā priedes vienmuļi šalc savu mierinātāju dziesmu.
  • Tumšzaļās priedes - priecīgu meldiju šalc.
1.2.Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
PiemēriKokos jau šalc vējš no Gaujas puses..
  • Kokos jau šalc vējš no Gaujas puses..
  • Ap pusnakti izdzirdu kā vēsmu šalcam.
  • ..iztīrītajās krāsnīs atkal jau šalca baltas ugunis.
  • pārn. Normunds: Vai zini teiku, Sen pazīstamo teiku, smagu, grūtu? Kā vējš tā šalc caur pielijušiem kokiem..
  • pārn. Kā liesmu trīsas sirdī jutu es. Kā zaļās lapās šalca dzīvība.
1.3.Par ūdeņiem, ūdenstilpēm.
PiemēriStrauts plūst šalkdams.
  • Strauts plūst šalkdams.
  • Ūdenskritums šalc.
  • Krāce šalc.
  • Viļņi šalc.
  • Ūdens šalca, krāca un šņāca, gāzdamies no augstajām slūžām lejā uz balti spīdošiem akmeņiem.
  • Lietus vienmuļi, apnicīgi šalca.
  • Priekšā.. šalca jūra - mierīgi un vienmuļi, un tā bija visskaistākā no visām dziesmām, ko Oskars pazina.
  • pārn. ..vārdi likās bāli un pelēki, salīdzinot ar tām jūtām, kas viļņoja krūtīs un šalca kā jūra, kā plašs, bezgalīgs okeāns.
  • pārn. ..atskaņas, ritmi un tēli piepeši sāka šalkt un mirgot kā saules pieliets Daugavas klēpis.
1.4.Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem). Būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
PiemēriIzkapts šalc zem taisnā cilvēka kājām - krīt baltās puķes un āboliņš, madaras un smilgas..
  • Izkapts šalc zem taisnā cilvēka kājām - krīt baltās puķes un āboliņš, madaras un smilgas..
  • Elīze bija apvilkusi zīda kleitu.. Ejot šī kleita viegli šalca kā niedres ezera krastā.
  • Spārniem šalcot, pār upi pārlidoja putnu bariņš..
  • ..pār mežu audzēm pārlaidās putns, un Oskaram šķita, ka gaiss vēl ilgi šalktu un viļņotu no spārnu vēdām.
2.Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
PiemēriKonsuls Rabemanis.. noskatījās gan dziedātājos, gan, publikā, kura kustējās un šalca tikpat kā ielīgota jūra.
  • Konsuls Rabemanis.. noskatījās gan dziedātājos, gan, publikā, kura kustējās un šalca tikpat kā ielīgota jūra.
  • Kad Bahs [skolotājs] pazuda pašam vērīgākajam skatienam, bērni tūlīt sāka priecīgi šalkt, negaidot viņus bija piemeklējusi brīvība..
2.1.Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
PiemēriViņi [bērni] draisko un kūleņiem veļas, Līksmiem smiekliem kā strautam ļauj šalkt.
  • Viņi [bērni] draisko un kūleņiem veļas, Līksmiem smiekliem kā strautam ļauj šalkt.
  • Zālē ilgi šalca aplausi.
2.2.Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
PiemēriVeras durvis. Istaba jau sāk Valodās kā ezers šalkt bez rīmas.
  • Veras durvis. Istaba jau sāk Valodās kā ezers šalkt bez rīmas.
  • Viņa domāja, ja tagad pieceltos visi gulētāji [mirušie], tad gan kapsēta šalktu ļaužu pilna.
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc).
Avoti: 7-2. sējums