Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šarlatāns
šarlatāns -a, v.
šarlatāne -es. dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
Piemēri..Jelgavai garām nav pagājuši arī viltus zinātnieki. Slavenais starptautiskais šarlatāns Kaliostro te plucis laurus galma dāmu aprindās ar saviem «skaistuma ūdeņiem» un «gudrības akmeņiem»...
Avoti: 7-2. sējums