Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šarmants
šarmants -ais; s. -a, -ā
šarmanti apst.
1.Savdabīgi, neatvairāmi pievilcīgs, valdzinošs (par cilvēkiem).
PiemēriValters patiešām iemīlējās šajā šarmantajā sievietē, kas prata neatkārtoties ne sarunās, ne intīmākos brīžos.
  • Valters patiešām iemīlējās šajā šarmantajā sievietē, kas prata neatkārtoties ne sarunās, ne intīmākos brīžos.
  • Hercogs:.. šorīt pienāca ziņa, ka mans šarmantais draugs Lionardo jau pratis iekarot manas laulātās draudzenes simpātijas..
  • ..uz skatuves mākslinieks tēlo.. šarmantus siržu lauzējus..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠarmanti pasmaidīt.
  • Šarmanti pasmaidīt.
  • Nikerbokere: Ceru, ka līdz nākamai reizei, kad tiksimies, jūs nebūsit zaudējis savu šarmanto humoru.
  • ..pat Ģirta panēsātā mēteļa apkakle bija uzsista augšup ar aktierim piemītošo šarmanto nevērību.
  • Pārsteidza Reinekes Sonātes šarmantais izpildījums.
Avoti: 7-2. sējums