šaujams
šaujams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → šaut.
2.ar not. galotni. Tāds, ko lieto šaušanai.
PiemēriGājējs plecos nesa šaujamo stopu un bultu nastiņu..
- Gājējs plecos nesa šaujamo stopu un bultu nastiņu..
- Linājs nostājās, izstiepa roku ar šaujamo ierīci, barvedis pielika degošu sērkociņu pie degļa cauruma.
- Ja sasmalcināms lielāks skaits akmeņu [uz lauka], tie jāspridzina. Var spridzināt ar šaujamo pulveri..
- Neorganizētais melnais cilvēks toreiz ar šķēpu un bultu nevarēja nopietni pretoties organizētam laupītāju baram, kas apbruņots ar.. šaujamiem ieročiem.
Stabili vārdu savienojumiŠaujamais ierocis. Šaujamais pulveris.
- Šaujamais ierocis — Šaujamierocis.
- Šaujamais pulveris — Šaujampulveris.
3.lietv. nozīmē: šaujamais, -ā, v.; sar. Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
Piemēri..no kamanām izkāpa drukns vīrs ar šauteni rokā. Uzmanīgi apskatījis apkārtni, viņš nolika šaujamo otram braucējam klēpī.
- ..no kamanām izkāpa drukns vīrs ar šauteni rokā. Uzmanīgi apskatījis apkārtni, viņš nolika šaujamo otram braucējam klēpī.
- Piecēlās vīrs ar pistoli... viņš noglabāja uz krūtīm šaujamo un aizsmēķēja.
- Bēglis.. pamanījis Jāni un no neliela attāluma izšāvis ar kaut kādu paštaisītu šaujamo vai vecu bisi..
Avoti: 7-2. sējums