šaujams
šaujams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → šaut.
2.ar not. galotni. Tāds, ko lieto šaušanai.
PiemēriGājējs plecos nesa šaujamo stopu un bultu nastiņu..
Stabili vārdu savienojumiŠaujamais ierocis. Šaujamais pulveris.
3.lietv. nozīmē: šaujamais, -ā, v.; sar. Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
Piemēri..no kamanām izkāpa drukns vīrs ar šauteni rokā. Uzmanīgi apskatījis apkārtni, viņš nolika šaujamo otram braucējam klēpī.
Avoti: 7-2. sējums