šaudīties
šaudīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt šaut1. Šaudīt (1).
Piemēri..visi šaudījušies ar Osiņa bisi, cenzdamies trāpīt gaisā uzsviestai cepurei.
2.Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
PiemēriMāte šaudījās no virtuves uz vannas istabu te ar tīru dvieli, te nesdama tīru kreklu..
Stabili vārdu savienojumiMēle šaudās kā atspole.
2.1.Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
PiemēriVējš brāžas un šaudās no vienas puses uz otru celdamies un pieplakdams.
2.2.Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
PiemēriPārsimt metru sānis ar vienaldzīgu aukstumu šaudījās bākas stars..
2.3.pārn. Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
PiemēriRutas acis nemierīgi šaudījās te pie Jankas, te pie brāļa un tēva.
2.4.pārn. Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriTagad Berta zināja, ka mātes jūtas ir tās, kas sievietei piepilda dzīvi.. Ja viņa agrāk bij šaudījusies un svaidījusies, tad tikai tādēļ, ka tā nebija māte.
Avoti: 7-2. sējums