šaudīgs
šaudīgs -ais; s. -a, -ā
šaudīgi apst.
1.Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
PiemēriJau no agra rīta, kamēr saimnieks ar Indriķi pie zirgiem, tā rīkojusies pa istabu un klēti. Nemierīga, šaudīga kā vālodze.
1.1.Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
Piemēri..Es pārvērtos, lai mani neievaino Tie vēji šaudīgie, kas nemitīgi mainās.
1.2.Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
PiemēriŠaudīgs prožektora stars.
1.3.pārn. Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
Piemēri..viņa šaudīgās acis paguva aptaustīt kabineta sienas un mana formas tērpa pogas..
1.4.pārn. Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
Piemēri..viņš bija vieglprātīgs un šaudīgs kā vējš..
Avoti: 7-2. sējums