šaubas
šaubas -u, s.; tikai dsk.
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
PiemēriMeiteni māc šaubas.
- Meiteni māc šaubas.
- Šaubas par savu prasmi.
- Šaubu pilns skatiens.
- Šaubas moka.
- Šaubas tirda.
- Šaubas gaist.
- Izkliedēt šaubas.
- Sirdi nospieda savādas šaubas par nākamo dzīvi. Ko viņa zināja par to cilvēku, ar kuru kopā tagad soļoja pie altāra?
- ..Baiba prātoja un pārlika, mocījās neziņā, ko iesākt - turpināt mācības vecajā skolā vai iet uz profesionāli tehnisko. Visbriesmīgākās bija šaubas, tās nedeva miera ne dienu, ne nakti.
- Manī vēl šaubas cīnījās ar uzticību šim nejauši sastaptajam cilvēkam.
- ..lielākā daļa izteica šaubas, vai nogurušie ļaudis spēs veikt tik lielu un smagu darbu.
- pārn. ..Tikai šaubu dzeltenās skudras vēl aizvien nerimst apziņu dzelt..
- pārn. Mums skumjas krūtīs šaubas sēj..
- Didzis atminējās viņas seju.. ar izbalējušā skaistuma tikko jaušamajām pēdām. Ilga, bez šaubām, bijusi ļoti glīta.
- Nav šaubu, ka tas ir tikai īslaicīgs pamiers, tomēr Nikolajs jūtas kā vispilnīgākais uzvarētājs.
- Nebija ne mazāko šaubu, ka Sīmanis ir miris - balti pagrieztie acu āboli stingi vērās pēdējā vakara saulē.
- Nav nekādu šaubu, Svente [kalns] sakustējies tāpēc, ka Dardeģis nolīdis mežu.
Stabili vārdu savienojumiBez šaubām. Nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu.
- Bez šaubām — Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- Nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu — Saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
Avoti: 7-2. sējums