šaudīkla
šaudīkla -as, s.
1.Atspole.
PiemēriPati Sikuliene.. auda.. Žirrr! nošņikstēja šaudīkla, pavērtu metu spraugai cauri skriedama.
1.1.pārn.; sar. Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
Piemēri«Šaudīkla, nu, vai nav šaudīkla? Mūžadien viņai jāskrien skriešus.»
2.novec. Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
PiemēriDažbrīd viņiem šķita, ka zaldāti, jau būtu turpat ataugās un tūdaļ dosies ar savām garajām šaudīklām tiem virsū.
Avoti: 7-2. sējums