šefība
šefība -as, s.; parasti vsk.
1.Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
PiemēriUzņemties šefību pār skolu.
Stabili vārdu savienojumiŠefības koncerts.
1.1.ģen.: šefības, adj. nozīmē Tāds, kas saņem šādu palīdzību.
PiemēriŠefības skola.
Avoti: 7-2. sējums