šāviens
šāviens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → šaut1. Īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
PiemēriŠautenes šāviens.
- Šautenes šāviens.
- Loka šāviens.
- Trāpīgs šāviens.
- Šāvienu troksnis.
- Šāviena brūce.
- Rīb šāvieni.
- ..viņš klupa un skrēja, bet Ceplis aizelsies dzinās pakaļ, raidīdams šāvienu pēc šāviena uz bēgļa pusi.
- Ja aļņi virzās medniekam garām, bet ir par tālu drošam šāvienam, jācenšas ātri tiem aizskriet priekšā.
- Gulbji ietaurējās un uzreiz stāvus gaisā. Un nāk šim [baronam] taisni pāri pa šāvienam.
- Nomales beidzamo mājeļu iedzīvotāji dzirdējuši vairākus šāvienus aiz vecajām grantsbedrēm.. Bet ievainoto atrada tikai rīta pusē..
- Olga satrūkās no jautājuma kā no spalga šāviena klusā naktī.
- pārn. Cik māte klusa un drūma, tik šī [meita] izplūst vienos smieklos. Nerunā, nerunā ne vārda, bet tad pēkšņi laiž vaļā savu smieklu šāvienu.
2.Vienreizēja paveikta darbība → šaut2.
PiemēriMaizi krāsnī šaujot, kukulis apvēlās pašā šāvienā.
- Maizi krāsnī šaujot, kukulis apvēlās pašā šāvienā.
- ..kopēja uzlej šāvienu ūdens arī bārdainajam kaktusam.
3.sar. Vienreizēja paveikta darbība → šaut3.
PiemēriŠautu viņiem katram pāra šāvienu pa.. gurniem.
- Šautu viņiem katram pāra šāvienu pa.. gurniem.
Avoti: 7-2. sējums