šautra
šautra -as, s.
1.poēt. Balta (šaušanai).
Piemēri..laiva, vīru spēka dzīta, trauc uz priekšu kā šautra.
1.1.Bultveida rādītājs (iekaltās, lencēs u. tml.).
PiemēriĀtrums pieauga. Baltā spidometra šautra jau pārslīdēja skaitlim 60.
4.apv. Nūja, runga.
Piemēri«Vai zirgu var pasargāt pret nobūrumu?» - «Laižoties ceļā, zirgam ar pīlādža šautru krusteniski jāuzsit uz muguras.»
Stabili vārdu savienojumiŠautras zibens.
Avoti: 7-2. sējums