Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šauteņots
šauteņots -ais; s. -a, -ā; reti
Tāds, kas ir apbruņots ar šauteni.
Piemēri..šauteņotie zilpelēkie izgrūda savu upuri pa durvīm. Klibais palika viens pats jaunā sarga zaldāta priekšā.
Avoti: 7-2. sējums