šaut
šaut šauju, šauj, šauj, pag. šāvu.
1.intrans. Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
PiemēriŠaut ar bisi.
Stabili vārdu savienojumiŠaut greizi (arī šķībi).
1.1.trans. Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) — par ieroci.
PiemēriŠaut lodes.
1.2.Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
PiemēriŠaut mērķī.
1.3.trans. Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
Piemēri«Kāpēc lai cilvēks pēkšņi ņemtu rokā šauteni un ietu un šautu nost cilvēku, ko viņš nekad nav redzējis,» tēvs piekrita.
Stabili vārdu savienojumiŠaut buku (arī bukus).
1.4.intrans.
PiemēriLīdz tam cietuma sētā.. šāva tikai otrdienas un ceturtdienas naktīs un nekad vairāk par divpadsmit reizē.
2.trans. Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
PiemēriŠaut roku kabatā.
2.1.Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī). Strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
PiemēriNu vajadzēja maizi krāsni šaut... Atdūra ar abām rokām lielu mīklas piku un krāva uz lāpstas. Tad.. saglaudīja mīklas kluci par skaistu, garenu kukuli... Kukulis pēc kukuļa nozuda krāsnī.
2.2.sar. Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
Piemēri..braukām ogas un birdinām skalu groziņos, bet tumšākās un lielākās šaujam mutē.
2.3.Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
PiemēriŠaut bultu durvīm priekšā.
3.intrans.; sar. Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
Piemēri..tam tīri gribējās savam komiltonim pa ausi šaut. Bet viņš noprata, ka tas velti... bija mācījies arī savaldīties..
4.intrans.; sar. Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
Piemēri«Nu tad šaujam uz Ķupuciemu. Sen neesmu pie tēva un mātes bijis.» Mašīna līgani slīd pa asfaltu.
5.trans.; savienojumā ar «vaļā», «ārā», «starpā»; sar. Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
Piemēri..Lielmanis tūliņ šāva vaļā: «Draugs, es atbraucu pēc tā topinambura, par kuru pirmīt zvanīji.»
Stabili vārdu savienojumiŠaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai).
Avoti: 7-2. sējums