Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šekums
šekums -a, v.; apv.
Iegurņa josla. Arī augšējā (kājas) daļa.
PiemēriŠineļa apakšējā mala jau mirka ūdenī; iebridis līdz šekumam, Tauriņš pacēla kārti un izstieptām rokām sataustīja pretējo [upes] malu.
Avoti: 7-2. sējums