Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šellaka
šellaka -as, s.
Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi. Viela, materiāls, kas satut šādus sveķus.
PiemēriBezkrāsaina šellaka.
Avoti: 7-2. sējums