šekums
šekums -a, v.; apv.
Iegurņa josla. Arī augšējā (kājas) daļa.
PiemēriŠineļa apakšējā mala jau mirka ūdenī; iebridis līdz šekumam, Tauriņš pacēla kārti un izstieptām rokām sataustīja pretējo [upes] malu.
- Šineļa apakšējā mala jau mirka ūdenī; iebridis līdz šekumam, Tauriņš pacēla kārti un izstieptām rokām sataustīja pretējo [upes] malu.
- Uz klāja nebija brīvas vietas, vīri brida pa zivīm līdz šekumam..
- Dubļi šodien līdz šekumam.
Avoti: 7-2. sējums