Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
špaktele
špaktele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
Piemēri..špaktele jāuzklāj plānā kārtiņā, labi jāizžāvē un jānoslīpē, lai tā neplaisātu..
2.Darbarīks špaktelēšanai. Sliepne.
Piemēri«Dod špakteli, parādīšu!» Kīlens izņem no manām rokām darba rīku. «Lūk, šitā, stingri iespiež ķiti [grīdas] spraugā..»
Avoti: 7-2. sējums