Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
špetns
špetns -ais; s. -a, -ā
špetni apst., sar.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna. Nešpetns (1). Negants (1).
PiemēriSigne ir špetna sieva. Un saimnieces garu ir cietums viņā nav sadeldējis. No viņas var visu sagaidīt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMiezītis no kaimiņu Zelmas špetnās runāšanas nenobīstas..
1.2.Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTonakt es savā guļvietā visu laiku jutos uz mata kā Puškina varonis Dubrovskis pēc tam, kad viņu ieslodzīja vienā istabā ar špetno Trojekurova lāci.
Avoti: 7-2. sējums