špics
špics -a, v.
Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
PiemēriSpiču sauca par Morsi, un tik baltu suni reti gadās ieraudzīt.
- Spiču sauca par Morsi, un tik baltu suni reti gadās ieraudzīt.
- Omulīga, zeltzobaina dāma grasījās [pārdevējai] pat ierakstīt pateicību un droši vien būtu tā arī izdarījusi, ja nesāktu vaukšķēt pie ārdurvīm piesietais špics.
Avoti: 7-2. sējums