Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
špics
špics -a, v.
Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
PiemēriSpiču sauca par Morsi, un tik baltu suni reti gadās ieraudzīt.
Avoti: 7-2. sējums