Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šrāga
šrāga -as, s.; vēst.
Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam).
Piemēri1583. gadā Rīgas atslēdznieku,.. kalēju un pulksteņtaisītāju zeļļi dabūja šrāgas, kur bija norādīts, kas viņiem jāprot.
Avoti: 7-2. sējums