Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šrapnelis
šrapnelis -ļa, v.; mil.
Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
PiemēriŠauteņu troksnis pamazām noklusa, un tikai lielgabali vēl raidīja šrapneļu uguni uz mežmalu..
Avoti: 7-2. sējums