Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
štiks
štiks -a, v.; novec.
Durklis.
Piemēri..plintes mūsējiem esot it pavecas, vēl no turku kariem, un tikai pa vienai patronai lādējamas. Toties garākiem stiķiem..
Avoti: 7-2. sējums