durklis
durklis -ļa, v.
Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
PiemēriKareivji, pielēkuši kājās ar tuvcīņai sagatavotiem durkļiem, sastinga gaidās, kad komandieris viņus vedīs uzbrukumā.
- Kareivji, pielēkuši kājās ar tuvcīņai sagatavotiem durkļiem, sastinga gaidās, kad komandieris viņus vedīs uzbrukumā.
- Ienāca divi kareivji ar šautenēm, kuru galos zibēja kaili durkļi.
- Tā [Sarkanā Armija] raksta vēsturi ar asām durkļu smailēm..
Stabili vārdu savienojumiDurkļu cīņa.
- Durkļu cīņa — Cīņa ar durkļiem.
Avoti: 2. sējums