Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dūrējutis
dūrējutis -utu, vsk. dūrējuts, -uts, s.; zool.
Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
PiemēriIznīcināt dūrējutis.
Avoti: 2. sējums