Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
durnēt
durnēt durnu, durni, durn, arī durnēju, durnē, durnē, pag. durnēju; intrans.; apv.
Nekā nedarīt. Arī klusēt.
PiemēriPalaidnis pie ozola durn.
Avoti: 2. sējums