durstīgs
durstīgs -ais; s. -a, -ā
durstīgi apst.
1.Tāds, kas dursta (3). Arī dzelošs1.
Piemēri..nikns vējš.. met sejā durstīgus sniega putraimus..
- ..nikns vējš.. met sejā durstīgus sniega putraimus..
- Austra atrāva durvis. Sejā ietriecās vesels mākonis sīku, durstīgu sniega adatiņu..
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm). Arī dzeļošs (3).
PiemēriInese ar kurpes purngalu piebiksta kaimiņienes kājai.., bet Kristīne neatbild ne durstīgajam skatienam, ne kustībai.
- Inese ar kurpes purngalu piebiksta kaimiņienes kājai.., bet Kristīne neatbild ne durstīgajam skatienam, ne kustībai.
- Direktors.. pavēroja mani asām, durstīgām acīm.
2.Tāds, kas dursta (4) – par sāpēm. Durstošs.
PiemēriViņš atgūstas tikai pēc krietnas pusstundas darba.., bet mugurā un ceļgalos jau radušās asas, durstīgas sāpes.
- Viņš atgūstas tikai pēc krietnas pusstundas darba.., bet mugurā un ceļgalos jau radušās asas, durstīgas sāpes.
Avoti: 2. sējums