durstīgs
durstīgs -ais; s. -a, -ā
durstīgi apst.
1.Tāds, kas dursta (3). Arī dzelošs1.
Piemēri..nikns vējš.. met sejā durstīgus sniega putraimus..
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm). Arī dzeļošs (3).
PiemēriInese ar kurpes purngalu piebiksta kaimiņienes kājai.., bet Kristīne neatbild ne durstīgajam skatienam, ne kustībai.
2.Tāds, kas dursta (4) — par sāpēm. Durstošs.
PiemēriViņš atgūstas tikai pēc krietnas pusstundas darba.., bet mugurā un ceļgalos jau radušās asas, durstīgas sāpes.
Avoti: 2. sējums