dūrums
dūrums -a, v.; pareti
2.Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens2.
Piemēri..tur viņš uz sarūsējušas naglas pārdūra kāju. Pirmajā dienā viņš tam nepiegrieza vērības, pat neapsēja. Bet vakarā dūruma vieta sāka pukstēt un milzt, otrā rītā bija satūkusi, tā ka grūti kāju pie zemes laist.
Avoti: 2. sējums