durklis
durklis -ļa, v.
Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
PiemēriKareivji, pielēkuši kājās ar tuvcīņai sagatavotiem durkļiem, sastinga gaidās, kad komandieris viņus vedīs uzbrukumā.
Stabili vārdu savienojumiDurkļu cīņa.
Avoti: 2. sējums