Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šucmanis
šucmanis -ņa, v.; vēst.
Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā).
PiemēriRīgas stacijā dežurējošais šucmanis gan paskatījās uz Māras niecīgo čemodāniņu, bet neko neteica un apturēja kādu vīru ar lielu paunu.
Avoti: 7-2. sējums