Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šucmanis
šucmanis -ņa, v.; vēst.
Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā).
PiemēriRīgas stacijā dežurējošais šucmanis gan paskatījās uz Māras niecīgo čemodāniņu, bet neko neteica un apturēja kādu vīru ar lielu paunu.
  • Rīgas stacijā dežurējošais šucmanis gan paskatījās uz Māras niecīgo čemodāniņu, bet neko neteica un apturēja kādu vīru ar lielu paunu.
  • Rūjmalā, dažus kilometrus no pilsētas, šucmaņi nošāvuši trīs jauniešus, kuri slēpušies no iesaukšanas.
  • Mierināja sevi ar domu, ka tēvu taču aizveda sarkanarmieši, nevis šucmaņi vai vācieši.
Avoti: 7-2. sējums