Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šurpbraucot
šurpbraucot apst.
Braucot šurp.
PiemēriNeziņas pilni Ansis un Vilis sasniedza Stokholmu. Lieliskie dabas skati, kas tā bija sajūsminājuši šurp braucot, nespēja izklīdināt neziņu.
  • Neziņas pilni Ansis un Vilis sasniedza Stokholmu. Lieliskie dabas skati, kas tā bija sajūsminājuši šurp braucot, nespēja izklīdināt neziņu.
  • Vējš, kas viņam šurpbraucot bija trakulīgi svilpis gar mašīnas logiem, nu laikam nolicies zem kādas priedes atpūsties.
Avoti: 7-2. sējums