švīkāties
švīkāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
PiemēriZari švīkājas gar sienu.
1.1.Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
Piemēri«Es jau tikai tāpat vien,» Zigis ar kurpes purnu švīkājas zem galda.
2.Veidot, parasti vairākas, daudzas, švīkas.
PiemēriŠvīkāties pa papīru.
Avoti: 7-2. sējums