švīkstēt
švīkstēt parasti 3. pers., švīkst, pag. švīkstēja; intrans.
Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriRagavu slieces švīkst.
Avoti: 7-2. sējums