švirkstēt
švirkstēt parasti 3. pers., švirkst, pag. švirkstēja; intrans.
1.Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriTauki švirkst uz pannas.
1.1.Par priekšmetiem, kas berzās gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
PiemēriLāpsta švirkst grantī. Zem riepām švirkst asfalts. Tecīla švirkst, un izkapts dzied... Es griežu, un Mārtiņš trin izkaptis..
1.2.Par strauji lidojošiem dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
PiemēriBezdelīgas gaisā švirkst.
Avoti: 7-2. sējums