Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
švīksts
švīksts -a, v.
Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
Piemēri..varēja saklausīt tikai it kā automašīnas riepu mīkstos, vienmērīgos švīkstus pret asfaltu...
Avoti: 7-2. sējums