ūdenstilpe
ūdenstilpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
PiemēriDabiska ūdenstilpe.
- Dabiska ūdenstilpe.
- Mākslīga ūdenstilpe.
- Beznoteces ūdenstilpe.
- Sekla ūdenstilpe.
- Ūdenstilpes platība.
- Ūdenstilpes biocenoze.
- Ūdenstilpju pārpurvošanās.
- Ūdenstilpju piesārņošana.
- Laika gaitā ikviena ūdenstilpe ir izveidojusies par noteiktu, relatīvi stabilu sistēmu, kas atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar apkārt esošo cietzemi (visā sateces baseinā) un atmosfēru.
- Pārpalikušais nokrišņu ūdens veido virszemes noteci, kas papildina strautus, upes, ezerus un citas ūdenstilpes.
- Cekuldūkuris ir.. vistipiskākais mūsu ūdensputns. Tas apdzīvo plašus ezerus un zivju dīķus, izvairās uzturēties mazās ūdenstilpēs.
Avoti: 8. sējums