ūja
ūja [ūˈja] izsauk.
uja [uˈja] retāk
ūjā [ūˈjā] retāk
ujā [uˈjā] retāk
Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
PiemēriGarkalns ar sparu grūda durvis un uzskrēja Asarai. Viņa noelšas. «Ūja, vējš! Gāž cilvēkus no kājām..»
- Garkalns ar sparu grūda durvis un uzskrēja Asarai. Viņa noelšas. «Ūja, vējš! Gāž cilvēkus no kājām..»
- «Ūjā! jaunkundze, cik smalki jūs visu novērojat! Jūs pat zināt, kādas kuram ausis!» Akmentiņš zobojās.
- «Es vēl nevienam to neesmu stāstījis, bet šis ir viens no maniem pēdējiem brīvības vakariem.» - «Ujā, jūs precaties?» viņa likās iztrūkusies.
Avoti: 8. sējums