Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ukazs
ukazs -a, v.; vēst.
Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
PiemēriCara ukazs.
  • Cara ukazs.
  • Senāta ukazs.
  • ..Pēteris I bija izdevis ukazu slēgt zāļu pārdotavas un ieviest valsts aptieku monopolu.
  • ..Katrīna II 1787. g. 27. jūlijā ar speciālu ukazu aizliedza privātās tipogrāfijās iespiest un privātveikalos pārdot teoloģiskas grāmatas, ko nav izdevusi sinode.
Avoti: 8. sējums