Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ultimatīvs
ultimatīvs -ais; s. -a, -ā
ultimatīvi apst.
1.pol. Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
PiemēriUltimatīva prasība.
Avoti: 8. sējums