ultimatīvs
ultimatīvs -ais; s. -a, -ā
ultimatīvi apst.
1.pol. Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
PiemēriUltimatīva prasība.
- Ultimatīva prasība.
- Ultimatīvi noteikumi.
- ..sarunu gaitā ASV puse no jauna izdarīja spēcīgu spiedienu uz Japānu, ultimatīvā veidā pieprasot, lai tās Tālo Austrumu konkurents krietni ierobežotu eksportu uz Savienotajām Valstīm..
- Augstais valsts departamenta ierēdnis ultimatīvi pieprasīja Ugandā izveidot «labvēlīgu politisko klimatu»..
2.Kategorisks.
Avoti: 8. sējums