Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ultimatīvums
ultimatīvums -a, v.; parasti vsk.
1.pol. Vispārināta īpašība → ultimatīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPrasības ultimatīvums.
Avoti: 8. sējums