Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ultimatīvums
ultimatīvums -a, v.; parasti vsk.
1.pol. Vispārināta īpašība → ultimatīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPrasības ultimatīvums.
Avoti: 8. sējums