žākle
žākle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
žāklis -ļa, v.; retāk
1.Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
PiemēriHaralds izvilka revolveri un, lai tēmēšana būtu drošāka, atbalstīja to kāda bērziņa zaru žāklē.
- Haralds izvilka revolveri un, lai tēmēšana būtu drošāka, atbalstīja to kāda bērziņa zaru žāklē.
- ..vecā goba, abu stumburu žākli plaši izplētusi, tos citus tālāk nost atbīdījusi, stāvēja viena..
- Visbīstamākie dižkokiem ir dobumi ar atverēm uz augšu - koka žāklēs un zarošanās vietās.
- Vienrocim [zāģim] var izgatavot pavisam vienkāršu rokturi no lazdas koka žākles..
1.1.Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
Piemēri..sīpolaugus pavairo ar sīksīpoliņiem, kas attīstās sīpolu lapu žāklēs.
- ..sīpolaugus pavairo ar sīksīpoliņiem, kas attīstās sīpolu lapu žāklēs.
- Augšanas konusa primāro lapu aizmetņu žāklēs veidojas sekundāro pumpuru aizmetņi. No tiem attīstās žākļu jeb sānu pumpuri, no kuriem izaug sānvasa.
- Vācot [sparģeļkāpostu] ražu, nedrīkst ievainot lapas, jo to žāklēs drīz vien sāk veidoties dzinumi ar jaunām galviņām.
Avoti: 8. sējums