žākle
žākle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
žāklis -ļa, v.; retāk
1.Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
PiemēriHaralds izvilka revolveri un, lai tēmēšana būtu drošāka, atbalstīja to kāda bērziņa zaru žāklē.
1.1.Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
Piemēri..sīpolaugus pavairo ar sīksīpoliņiem, kas attīstās sīpolu lapu žāklēs.
Avoti: 8. sējums