Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žāva
žāva -as, s.; anat.
Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
PiemēriRīkles augšdaļā jeb aizdegunē ar divām atverēm atveras deguna dobums, rīkles vidējā daļā ar vienu atveri - žāvu - atveras mutes dobums..
Avoti: 8. sējums