Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žāvētājs
žāvētājs -a, v.
žāvētāja -as, s.
1.Darītājs → žāvēt.
2.v. Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
PiemēriSalikusi traukus žāvētājā, viņa izgāja pagalmā un aizstaigāja līdz šķūnim.
Avoti: 8. sējums