žēlabas
žēlabas -u, vsk. žēlaba, -as, s.
1.Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
PiemēriViešņai atkal mācās virsū stipras žēlabas pēc nomirušās māsas, un viņa ceļ priekšauta stūri pie acīm.
- Viešņai atkal mācās virsū stipras žēlabas pēc nomirušās māsas, un viņa ceļ priekšauta stūri pie acīm.
- Tad nu vecajam Eņģelim sirds vai plīsa aiz žēlabām, skatoties, kā.. nojāja viņa zirdziņus putās.
- Viņš dzīvi atminējās to ārprātīgo dusmu un žēlabu, kad Kristīne viņu bija atstājusi vienu.
2.Žēlošanās. Arī vaimanas.
Piemēri«Tu te sēdi un.. vaidi par savu [slimo] sievu. Bet no tavām žēlabām viņai labāk nekļūst.»
- «Tu te sēdi un.. vaidi par savu [slimo] sievu. Bet no tavām žēlabām viņai labāk nekļūst.»
- Sarunās par ikdienišķajām lietām vecais tikai pūta un vaidēja, viņa žēlabas tik ļoti nospieda Oliveru, ka tas labāk vedināja viņu uz atmiņu stāstīšanu.
- ..viņi noklausās vecmāmiņas žēlabas par to, ka īsti labs jau kliņģeris nav izdevies, jo trūkst tā un tā..
Avoti: 8. sējums