žēlīgs
žēlīgs -ais; s. -a, -ā
žēlīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem. Tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
Piemēri«Esi žēlīga, neuzkrauj maniem kamiešiem vēl to smagumu, ka es it kā būtu izjaucis tavu dzīves kārtību.»
- «Esi žēlīga, neuzkrauj maniem kamiešiem vēl to smagumu, ka es it kā būtu izjaucis tavu dzīves kārtību.»
- Karga: Ak, kāds jūs žēlīgs, varens kungs!
Stabili vārdu savienojumiLai Dievs žēlīgs!
- Lai Dievs žēlīgs! sar. — 1. Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).2. Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! sar. — Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPirmajās [koncerta] reizēs kļūdas skatītāji žēlīgi un tēvišķīgi piedod (jauniņi vēl!)..
- Pirmajās [koncerta] reizēs kļūdas skatītāji žēlīgi un tēvišķīgi piedod (jauniņi vēl!)..
1.2.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
Piemēri..Līnai bija žēlīga un vāja sirds, kas spēja saslieties tikai liela izmisuma brīžos..
- ..Līnai bija žēlīga un vāja sirds, kas spēja saslieties tikai liela izmisuma brīžos..
- pārn. Kokiem ir žēlīga sirds. Un citādi tas nevar būt, kokam nav prieka augt un zaļot, ja viņš zina, ka nav nekam vajadzīgs.
2.Tāds, kurā izpaužas žēlabas1, parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
PiemēriJaunkalacienei, kā jau slimam cilvēkam, nolikts krēsls, viņa sēdēja kā noraudājusies un žēlīgām acīm skatījās apkārt, vai visi ievēro, cik ļoti viņa cieš.
- Jaunkalacienei, kā jau slimam cilvēkam, nolikts krēsls, viņa sēdēja kā noraudājusies un žēlīgām acīm skatījās apkārt, vai visi ievēro, cik ļoti viņa cieš.
- «Garas runāšanas [bērēs], mīļo Jāni, nevajag. Un, no Dieva puses, neko žēlīgu! Tu redzēji, ka asaras jau tāpat nav saturamas.»
- «Nedusmojies, Guni,» Irēna vilka žēlīgi, šķita, ka viņa tūlīt birdinās asaras.
- pārn. ..Bet kaķim ir kaķa daba, Viņš ņaud, Ņaud tik žēlīgi..
3.novec. Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
Piemēri«Muižas dotie būvkoki ir lietā likti, cienīgs, žēlīgs barona liels kungs..»
- «Muižas dotie būvkoki ir lietā likti, cienīgs, žēlīgs barona liels kungs..»
Avoti: 8. sējums