Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žēlīgums
žēlīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → žēlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..viņš [dzejnieks] modinājis jūtas, bet tās nevar ietvert kādā piemīlīgā labsirdībā un žēlīgumā, tās rauj cīnītāju kājās..
2.Vispārināta īpašība → žēlīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDziesmas žēlīgums.
Avoti: 8. sējums